Intervijas

Sazemēties un mazināt stresu. Kas ir meža terapija?

Avots: Delfi.lv, Ketija Nuķe-Osīte. Pie dabas var doties dažādi – iet pārgājienā gar jūru, skriet krosiņu pa meža takām vai apsēsties pēcpusdienas piknikā pie kāda Rīgas parka kanāla. Prieku un gandarījumu, protams, gūstam jebkurā variantā.

Taču – kas ir meža terapija un kā apzināti doties mežā, lai procesu izbaudītu terapeitiski, sakārtojot domas, atbrīvojoties no stresa un ņemot labo, ko daba dod?
Lēna pastaiga mežā, kuru aizvadi ar sertificētu pavadoni, pieslēdzot ķermeni, prātu un dvēseli, – tā īsumā raksturojama meža terapijas prakse. Aizsākusies Japānā 1982. gadā, pēcāk kļuvusi populāra ASV, bet tagad arī Eiropā, tostarp Latvijā. Kā ar meža prakses palīdzību dinamiskajam mūsdienu cilvēkam atjaunoties? Vairāk stāsta Latvijā pirmā sertificētā meža terapijas pavadone Laura Sarkanābola.

No korporatīvā darba nemitīgā stresa līdz sevis atrašanai mežā

Pēc daudziem gadiem korporatīvajā vidē, saņemot visu, ko augsts amats dinamiskā vidē dod, Laura meklēja veidu, kā tikt vaļā no nemitīgā stresa važām. Paralēli dzīve piespēlējusi dažādas sāpīgas pieredzes, līdz viņa nodomājusi, ka laiks to risināt. Meklēja veidus, kā justies labi, un sāka doties dabā viena pati. Sešus gadus dodoties regulārās pastaigās pie dabas, apgūstot neirolingvistisko programmēšanu un citas prakses, viņa visu izmēģināja uz savas ādas.

”Es centos atcerēties, kad ir bijuši tie brīži dzīvē, kad esmu jutusies labi. Viena no lietām – bērnībā es bieži pavadīju laiku laukos, spēlējoties grants kaudzē vai koku sakņu tuvumā, manas lelles bija puķītes un akmeņi. Es spēlējos ar dabu, un tur es jutos tik labi, tik dabiski. Tāpēc sāku intuitīvi iet mežā un tur sajutu, kā pakāpeniski mazinās sāpes, es kļūstu mierīgāka, apgūstu, kā kļūt mierīgākai, kā atbrīvoties no stresa, kas korporatīvajā vidē uzkrājies, un izzināju, kā prāts spēj ietekmēt ķermeni tā, ka tas pilnīgi trīc.”
Laura Sarkanābola, meža terapijas pavadone.

Laura atklāja, ka spēj sazemēties, atgūt enerģiju, papildināt iekšējos resursus un gūt prieku, apzināti dodoties mežā. Kādā brīdī sajuta, ka vēlas citiem parādīt, kā no meža var iznākt sārtiem vaigiem, mirdzošām acīm, saņemot dabas sniegtos labumus. 2017. gadā viņa mežā ieveda pirmo cilvēku grupu un paralēli atrada Dabas un meža terapijas asociāciju, kas dibināta ASV, un izvirzīja sev mērķi kļūt par starptautiski sertificētu meža terapijas pavadoni, kas arī izdevies.   

Ieej priežu pudurī – un viss? Kā noris labbūtības prakse pie dabas

Kā meža terapija atšķiras no “parasta” pārgājiena raitā solī cauri meža takām vairāku kilometru garumā? Kā stāsta Laura, pirmais, kas jāsaprot, – tā ir lēna pastaiga. Tas nozīmē, ka steigu un kilometru krāšanu atstājam citai reizei. Kopā ar pavadoni divatā vai nelielā grupā cilvēki dodas mežā, parkā, gar jūru, savā dārzā vai citur dabā ar atvērtu attieksmi. Speciāli apmācītais meža terapijas pavadonis ieved mežā, ievērojot noteiktu darbību secību, kuras turpmāko divu trīs stundu laikā uzaicina veikt. Pavadonis nav terapeits, terapeits ir mežs un daba! Tā ir dziedinoša prakse ķermenim, prātam un dvēselei.

”Es kā pavadonis “atveru durvis” cilvēkiem, lai viņi varētu pēc iespējas dziļāk savienoties ar dabu un lai daba var viņiem sniegt savu terapeitisko iedarbību.”
Laura Sarkanābola, meža terapijas pavadone.

Lēnā tempā dodoties dabā, meža terapijas laikā cilvēkus aicina pievērst uzmanību visām maņām, tās aktivizējot caur dažādiem uzdevumiem. Piemēram, sadzirdēt zaru šūpošanos vējā, sasmaržot mežu, sajust ar ādu koka mizas reljefu, tādējādi apzināti izbaudot mirkli. Procesa laikā Laura kā pavadone aicina veikt izzinošo darbu ar sevi kā individuāli, tā grupā vai kolektīvi. “Pa vidu šiem procesiem es aicinu arī aplī cilvēkus dalīties ar to, ko tad viņi novēro. Ko viņi novēro, uzaicinājumu pildot, ko novēro sevī, ko novēroja dabā,” stāsta Laura. Brīdī, kad uzdevumus dod pavadonis, daudz ātrāk var nonākt pie izmaiņām.
Svarīgi, ka dalīšanās savās sajūtās ar citiem, ja pasākums noris kolektīvi, nav obligāta. Vari dalīties klusējot, vienkārši stāvot un esot kopā ar citiem. Jautājumi, kurus uzdod pavadonis, ir atvērta tipa – cilvēks iet un dara tā, kā pats jūt. Prakses noslēgumā ir arī ārstniecības augu tējas ceremonija, kuru veic caur apzinātības prizmu. “Es iemācu cilvēkiem, kā arī ikdienā, piemēram, neejot dabā, esot birojā, pagatavojot savu mīļāko dzērienu, var restartēties caur apzinātību. Kā atnākt atpakaļ pie sevis, lai būtu savā resursu stāvoklī, lai varētu atkal radoši, produktīvi strādāt vai darīt savas ikdienas lietas,” skaidro Laura.
Vai procesam īpaši jāgatavojas? Galvenais – doties ar atvērtu attieksmi. Lauras praksē ir gadījies kāds skeptiskāks dalībnieks, bet pēc tam domas mainoties. No praktiskām lietām svarīgi ir silti saģērbties, plecos uzlikt nelielu mugursomu, kurā ielikt ūdens pudeli vai nelielu termosu ar siltu dzērienu sev. Rokām jābūt brīvām, lai var darboties. Tā kā meža terapija ir ar meditatīviem elementiem, var nesajust brīdi, kad kļūst pavisam vēsi. “Pirms nodarbības vienmēr iesaku, lai cilvēks ir stundu iepriekš paēdis. Lai nav tā, ka prakses laikā traucē kurkstošs vēders vai izsalkuma sajūta. Lai tu esi silti saģērbies, paēdis, vari procesu baudīt, lai nekas tevi nerauj ārā. Uz nodarbības laiku aicinu ieslēgt telefonā klusuma vai lidojuma režīmu, lai neizrauj kādā brīdī tevi vai kādu citu dalībnieku ārā no šiem procesiem.”

Ko došanās pie dabas un regulāra meža terapija var sniegt ilgtermiņā?

Par meža terapiju veikti arī pētījumi, kā šī labbūtības prakse ietekmē cilvēkus. Būtiskākās atziņas – dabai ir pozitīva ietekme uz cilvēku, kas darbojas gan fiziskā līmenī, gan mentālā. Uzlabojas imunitāte, sirdsdarbība, asinsrite. Laura pati veikusi pētniecisko darbu par cilvēku atkopšanos pēc slimošanas ar Covid-19, pēc kura secinājusi – cilvēkam uzlabojas koncentrēšanās spējas, atmiņa, paaugstinās enerģija, radošums, miega kvalitāte, garastāvoklis un vispārējā pašsajūta.
Meža terapija var lieti noderēt darba kolektīviem, jo prakses laikā samazinās ar darbu saistītā spriedze un stress. Cilvēks labāk koncentrējas uz svarīgāko, prioritātēm, nevis sīkajām lietām emociju iespaidā. Tāpat raisās oriģinalitāte, radošums, uzlabojas produktivitāte. Laura palīdz apgūt instrumentus, kurus pēc tam pielietot ikdienā, lai kaut uz 20 minūtēm dienā trenētu apzinātību – pievērstu uzmanību maņām, atrastu iekšējo mieru, pašatjaunotos.

”Darbinieks uzlabo gan savu labbūtību, gan grupas labbūtību, jo viņš mijiedarbojas drošā veidā, drošā vidē. Ja tā ir komanda, tātad var uzlabot tās savstarpējās attiecības, jo tu savu kolēģi ieraugi no pavisam citas puses, tu pat neiedomājies, ka viņš tā spēj domāt vai tā spēj redzēt pasauli.”
Laura Sarkanābola, meža terapijas pavadone

Piekopt šo labbūtības praksi – meža terapiju – Laura ikvienu aicina vismaz reizi mēnesī. Aizņemtā ikdienā viņa iesaka ieviest vismaz 15–20 minūšu došanos pastaigā dabā katru dienu, jo cilvēks no tā ir tikai ieguvējs. Ja nevari iziet ārā, paskaties pa logu, atrodi elementu, piemēram, koku, mākoņus, debesis, horizontu, un skaties, esot tikai ar sevi. Kaut 10 minūtes ilgs apzinātības mirklis uzlabos pašsajūtu. “Pavaicā sev, kā es tagad jūtos, kāds ir stresa līmenis, kāds ir mans domu skriešanas ātrums. Un vienkārši vēro. Neko neanalizējot, nenosodot, nekritizējot, vienkārši vēro,” iesaka Laura Sarkanābola.

Ketija Nuķe-Osīte, Delfi.lv, raksts tapis sadarbībā ar “TrekTours”.

Dalīties Facebook
Dalīties X
Nosūtīt E-Pastā

Atstāt atsauksmi

15 − 9 =

Nepieciešams individuāls risinājums?

Katrs cilvēks un komanda ir unikāla. Ja vēlies meža terapijas pieredzi, kas pielāgota tieši tavai komandai – sazinies, un kopā izveidosim piemērotāko risinājumu pasākumam dabā.

Sazinies ar mumsSazinies ar mums